Wednesday 23 February 2011

Kārdinoša, bet neēdama

Droši vien uzcītīgākajiem bloga lasītājiem ir ienācis prātā jautājums, kur esmu pazudusi. Lieta tāda, ka jau otro nedēļu strādāju pie darbietilpīga tamborējuma, tādēļ nekam mazsarežģītam brīvā laika neatliek.

Tomēr vakar vīramātei bija vārda diena, tādēļ no mājās atrodamā kartona, papīra, dzijas, fimo masas, vilnas kārsumiem un lentītēm nolēmu pašrocīgi pagatavot nestandarta dāvanu kārbiņu krēmkūciņas izskatā. Vismaz ir kaut kas, ko jums atrādīt! Žēl, ka neizdevās to nofotografēt cukurotu augļu konfekšu ielenkumā, ieliktu greznā stikla saldumu traukā uz kājas. Izskatījās patiešām iespaidīgi - gandrīz vai gribējās apēst! Bet arī no šīs fotogrāfijas zināms priekšstats par kārbiņu radīsies:


Starp citu, šī kārbiņa vēlāk varēs kalpot kā adatu spilventiņš, jo iekšpuse ir polsterēta ar vilnu un oderēta ar krēmkrāsas satīnu. Adatas glabāsies drošā vietā un neviens mājdzīvnieks, pie vīramātes ciemojoties, nevarēs tās apēst (jā, jā, mana pieredze rāda, ka adatām suņu un kaķu acīs ir maģisks pievilkšanas spēks!).

No comments:

Post a Comment